Parapsiholoģija - zinātne, kas iet tālāk par psiholoģiju.

PARA – blakus

PSIHE – cilvēka dvēsele

PSIHOLOĢIJA – zinātne par cilvēka dvēseli

Zīlēšanas vēsture - III DAĻA

Orfeja un Muzeja grāmatas sastāvēja no buramvārdiem, attīrīšanas vārdiem, čūsku iemidzināšanas vārdiem. Orfejs, kurš bija abatijas izgudrotājs, orģiju un citu Bahusa svētku dibinātājs, pēc Circeja teiksmām, slepenās zināšanas bija ieguvis Ēģiptē. Lukiāns un Apollodors apgalvoja, ka Orfeja grāmatas sastāvēja no himnām.

Krievu burvestībās bija buramvārdi viesiem iespējamiem dzīves gadījumiem, tas parāda kaut kādu līdzību ar Orfeja himnām. Piebildīsim, ka mūsu burvju buramvārdi bija tikai saistībā ar privāto dzīvi.

Kabalistika – zināšanas, kuras radīja ebreji, lai atklātu slepeno nozīmi. Tās sastāvēja no mākas sadalīt vārdus un no veida, kā ar šiem vārdiem veikt brīnumus, izsakot tos brīnumainā veidā.

Krievu buramās grāmatās ir norādes uz to, ka zintnieki ir piesavinājušies kabalistiskās zināšanas. Mēs varam dzirdēt no zintniekiem nesaprotamus vārdus pret drudzi, traku suņu kodumiem. No kurienes ir uzradusies šī nesaprotamā valoda?

Zīlēšana senajā pasaulē bija izplatījusies pa visurieni un izveidojusi no sevis 12 atsevišķus novirzienus. Katra tā ietekme uz cilvēku dzīvi vēl joprojām ir jūtama. Ķersimies klāt pie zīlēšanas veidu aprakstīšanas.

Antropomantija - slepens nākotnes pareģojums pēc cilvēka iekšējiem orgāniem. Ar šo zīlēšanu nodarbojās Romas imperatori Geliogabals un Juliāns.

Krievu tauta nekad nav pieskārusies cilvēka iekšējām ķermeņa daļām, tā spriež par mirušo tikai pēc ķermeņa ārējās krāsas un ķermeņa izvietojuma. Cilvēks, kurš ir nomiris krampjos un spazmās, atstāja nenovēršamu, negatīvu iespaidu uz savas ģimenes nākotni.

Aeromantija paskaidroja nākotnes notikumus pēc gaisa sastāva un dažādām tā parādībām.

Krievu simbolismā skaidri atspoguļojas aeromantija. Tautā joprojām eksistē jēdziens par krītošajām zvaigznēm; vēl joprojām saka, ka katra krītošā zvaigzne ir apliecinājums tam, ka kāds cilvēks nomirs.

Hidromantija – pareģoja nākotni pēc ūdens kustības un krāsas.

Krievu buramās grāmatās šis zīlēšanas veids eksistē visā savā spēkā. Katram zintniekam ir jāmāk apvārdot ūdeni, lai atrastu mantu nolaupītāju.

Gontija tika veikta piesaucot garus un izsaucot mirušo ēnas no zārkiem.

Krievu burvestības satur sevī garu izsaukšanas rituālus, un tauta tic , ka katrs burvis var izsaukt mirušā ēnu.

Daktilomantija. Zīlēšana, kuru veica ar gredzena palīdzību, lai apzinātu savus ienaidniekus. Gredzenu, kurš pakārts diegā, šūpojās virs apaļa galda, kura malas bija aprakstītas ar burtiem. Atbilde bija tas burts, uz kura apstājas gredzens.

Daktilomantija ir pārceļojusi arī uz krievu buramo grāmatu, bet tikai ar izmaiņām. Mūsu zintnieki ņem kaut kādu čūskas gredzenu, pakar to uz sieviešu mata un gaida, uz kuru pusi to sašūpos vējš: uz kuru pusi gredzens visvairāk lieksies, tur dzīvo burvis, kurš ir ietekmējis cietušo, par kuru zīlē.



Kapnomantija. Zīlēšana ar dūmiem, kuru izskaidro priesteri tautai uzsākot kādus darbus.

Krievu simbolikā šī zīlēšana palika ar daudzām izmaiņām. Mūsu laucinieki pēc dūmiem uzzina laika apstākļus un ar dūmiem iznīcina daudzas ragulopu slimības.



Katoptromantija. Zīlēšana, kurā izmantoja spoguli, palīdzēja pievarēt slimības.

Krievu buramās grāmatās zīlēšana ar spoguli tika pielietota daudzos gadījumos. Mūsu laucinieki un pilsētnieki zīlē ar spoguli par savu iecerēto, par klāt neesošā dzīvi un nāvi.



Keromantija – zīlēšana ar vasku; sastādīja vai nu labu, vai sliktu pareģojumu.

Krievu Ziemassvētku zīlēšanu laikā, meitenes lej vasku ūdenī, lai uzzinātu savu likteni.



Kleromantija. Zīlēšana, kura pamatojās uz bumbiņu mētāšanu un nosaukšanu izlozes veidā, risināja lietas.

Zīlēšana izlozes veidā tik labi iederējās krievu privātajā dzīvē, ka tauta parasti to pielieto strīdīgos jautājumos.



Lekanomantija. Zīlēšana, kuru veica virs ūdens, lēma cilvēku likteņus. Zīlētājs lika ūdens pilnā trauka dārgakmeņus, plānas zelta vai sudraba plāksnītes, uz kurām bija attēlotas dažādas zīmes un skaitīja buramvārdus. No ūdens nāca klusa skaņa, līdzīga čūskas šņākšanai. Šī skaņa risināja jautājumu.

Krievu buramajās grāmatās ir saglabājušās daudzas ceremonijas zīlēšanai virs ūdens. Tā mūsu zintnieki, metot ūdenī ogles, skatās: vai ūdens vārās?



Livanomantija. Zīlēšana, kura saistīta ar smaržīgu sveķu kvēpināšanu, lēma labvēlīgi vai slikti par gaidīto lietu.

Krievu māņticīgajos ticējumos sveķus aizvietoja ar vīraku, un tauta pievēršas šai zīlēšanai slimību gadījumos.



Meteoromantija. Zīlēšana notika paskaidrojot debesu parādības, it sevišķi pērkonu un zibeni.

Meteoromantijas pēdas ir saglabājušās krievu simbolikā, apaugušas ar dažādām teiksmām. Meitenes vai sievietes, izdzirdot pirmo pavasara pērkoni, skrēja pie ūdens mazgāties, uzskatot, ka mazgājoties šajā laikā, var iegūt labāku sejas krāsu. Laucinieks, vasaras laikā vairakkārt dzirdot pērkoni, uzskata, ka mājdzīvnieki var droši staigāt pa mežu, čūskas tos nekodīs.



Miomantija – zīlēšana, kura pareģo nākotni; tā balstījās uz peļu un žurku rijīgu un klaigām. Bija laiks, kas Roma trīcēja no šo dzīvnieku kliedzieniem.

Krievu ciematos peļu parādīšanās vienmēr draud ar postu. Laucinieka drēbes, kuras ir sagrauzušas peles, liecina par tuvojušos nelaimi. Ja pavasara laikā peles skraida pa lauku, tad laucinieki zina, ka ražas nebūs.



Nekromantija notika pētot līķus, lai izsauktu garus.

Krievu buramās grāmatās ir saglabājies tikai viens ticējums par šo zīlēšanu. Mūsu brīnumdari, neskatoties uz savu pārgalvību, nekad nepieskārās mirušo cilvēku ķermeņiem.



Onihomantija ir zīlēšana pēc nagiem. Zīlētāji zēnu nagus iesmērēja ar koku eļļu un sodrējiem un lika turēt tos pret sauli. Pēc zīmējumiem, kas izveidojās uz nagiem lēma par rezultātiem.

Mūsu iedzīvotāji līdz šim pamana baltus pleķīšus, kuri parādās nagu vidū vai uz malām, pēc nagu krāsas spriež par cilvēka dzīvi, veselību un slimībām.



Ooskopija. Atminēja attēlus uz olām, pēc grūtnieču vēlēšanās, lai uzzinātu, kas piedzims?

Krievu privātajā dzīvē šī zīlēšana joprojām eksistē. Grūtniece paņem tikko izdētu vistas olu, pārsit un skatās, kādas dzimtas ir embrijs, tādas pašas dzimtas ir jābūt viņas bērnam.



Psihomantija – zīlēšana, kura balstās uz mirušo cilvēku ēnu izsaukšanu; sastādīja vienu novirzienu ar nekromantiju.

Teratoskopija bija īpašs zīlēšanas veids, kurš paskaidroja neparastas dabas parādības.

Krievu simbolikā šī zīlēšana ienāca ar izmaiņām. Dzīvnieki, kuri piedzima ar trīs kājām, divām galvām, radīja šausmas cilvēku vidū un bija iznīcināmi, kā velna radīti.



Tefranomantija – zīlēšana ar pelniem, risināja upurēšanas jautājumus.

Pelni krievu buramajā grāmatā ieņem goda vietu. Zintniekiem vienmēr ir pelni no septiņām krāsnīm, un ar tiem viņš apber cilvēka pēdas, kad veic buršanos. Saniknots laucinieks met kaimiņa setā pelnus, lai iznīcinātu visu, kas aug uz viņa zemes.