Viens no galvenajiem mūsdienu pasaules paradoksiem ir saistīts ar paranormālajām parādībām. Eksperimenti, ar ekstrasensu piedalīšanos, ir oficiāli piereģistrēti, cilvēki ar pārdabiskām spējām konsultē ne tikai neizglītotus cilvēkus no laukiem, bet arī intelektuālās elites pārstāvjus un nopietnus politiķus. Tomēr akadēmiskās zinātnes kategoriski atsakās saskatīt neizskaidrojamas parādības, kuras neierakstās ierastajā pasaules ainā. Pasaules iedzīvotāji, tai pašā laikā, sadalījās divās daļās – tajos, kas atbalsta un tajos, kas noliedz visu pārdabisko un neizprotamo. Vieni tic visam, ieskaitot mirušu cilvēku atdzīvināšanu, otri noliedz paranormālo fenomenu esamību. Patiesība ir kaut kur blakus, iespējams ka drīz, ekstrasensorās uztveres mehānismi un daba tiks izpētīti un paskaidroti no zinātnes viedokļa.
Tikai iedomājieties, kā dzīvoja mūsu senči... Viņiem nebija ne droša patvēruma, ne supermārketa aiz stūra, ne mobilā telefona kabatā. Savas attīstības rītausmā cilvēks nevarēja neko pretstatīt mežonīgajai dabai, izņemot milzīgu vēlmi izdzīvot. Gan atrast tīru avota ūdeni, gan izvēlēties vietu ganībām, gan saskaņoti darboties medību laikā cilvēkiem palīdzēja nevis tehniskas ierīces, bet gan kaut kas cits... Intuīcija? Jā, sestā sajūta, ar kuru noteiktā pakāpē ir apveltīti dzīvnieki, bija raksturīga arī senajiem cilvēkiem.
Eksistē daudz tautas ticējumi, tajos ir aprakstīta dzīvnieku, putnu un kukaiņu uzvedība, pēc kuriem cilvēks varēja noteikt laika apstākļus, uzzināt par tuvojošos zemestrīci vai vētru. Ir zināms, ka 2004.gadā, cunami laikā, praktiski visi dzīvnieki prata izglābties, bet cilvēku upuru skaits bija milzīgs.
Citiem vārdiem sakot, mūsu senči, izņemot bēdīgi slaveno rungu un modru acu pāri, izmantoja arī ekstrasensorās spējas. Šīs dabas veltes, kā uzskata zinātnieki – parapsihologi, rudimentārā formā ir saglabājušās visiem mūsdienu cilvēkiem. Lai aktivizētu šādas spējas vajadzīgs spēcīgs likteņa trieciens: katastrofa, milzīgs stress, klīniskā nāve. Tomēr, tās var patstāvīgi attīstīt arī daudz mierīgākos apstākļos.
Rodas iespaids, ka pēdējā laikā ar pārdabiskām spējām ir apveltīti visi, kam nav slinkums. Avīzes ir raibas no šāda veida sludinājumiem jebkurai gaumei un makam, televīzijas piedāvā izbaudīt paranormālo spēju demonstrācijas. Varas iestādes tāpat cenšas turēt „ degunu pa vējam”: Valsts Dome Krievijā jau diezgan sen ir izstrādājusi likumprojektu, kurš ierobežo okulti – mistisko pakalpojumu reklāmu, bet tikai nekādi nevar pieķerties klāt pie tā apspriešanas, kas iespējams, ir pat labi. Iespējams, ka ir vērts pamēģināt šo problēmu atrisināt citādā veidā, nevis vienkārši pielietojot aizliegumu.
Vēl, tikai, pirms 25 gadiem mēs par viņiem neko nedzirdējām, it kā ekstrasensi vispār nebūtu bijuši. Bet tas tā nav, vēl no neatminamiem laikiem viņus iznīcināja, kanonizēja vai veica ar viņiem eksperimentus, saglabājot visu stingrā slepenībā.
Jūlija Avdienko „ Aiz realitātes robežas”, Discovery, No7,2009