Parapsiholoģija - zinātne, kas iet tālāk par psiholoģiju.

PARA – blakus

PSIHE – cilvēka dvēsele

PSIHOLOĢIJA – zinātne par cilvēka dvēseli

Apolona mantinieki

Politeisma laikmetā, kad cilvēki ticēja vairākiem dieviem, katrā pilsētā bija šamaņi, burvji, orākuli (nosaukumu daudz, bet būtība viena – cilvēks, kurš spēj kontaktēties ar citas realitātes spēkiem). Tos cienīja, pielūdza, viņu padomus ņēma vērā bez ierunām – senie ekstrasensi nebija pretrunā ar cilvēku reliģiozajiem priekšstatiem.

Politeismu nomainīja monoteisms. Protams, ka jaunā reliģiozā koncepcija neatzina konkurenci. Uz ugunskuriem sāka sadedzināt raganas, zintniekus, magus un burvjus, sakot, ka viņiem spējas ir piešķīris velns. Lielākā daļu to cilvēku vārdu, kuri tika iznīcināti, nav nonākuši līdz mūsdienām, bet dažus vēsture tomēr ir saglabājusi.

Džuzeppe Balzamo, vairāk atpazīstamais pēc vārds grāfs Kaliostro, noniecināja mūka – zinātnieka likteni, kuru viņam gatavoja tēvocis. Jau jaunībā viņš aizrāvās ar alķīmiju, masoniem un mirušo pasauli. Viņam piemita apbrīnojama spēja izraisīt augsti stāvošu personu uzticību un mīlestību, viņš bija iemantojis paša Ludvika XVI labvēlību. Kopā ar savu sievu Lorencu, kura bija tāda pati nenogurdināma avantūriste, kā viņš pats, sevi iecēlis grāfa kārtā, šokēja publiku gan ar jaunības eliksīru, gan ar jaunības saglabāšanas līdzekli, gan ar spiritiskiem seansiem, kuri viņam padevās vislabāk. Inkvizitoru pacietībai pienāca beigas, kad viņš nolēma izveidot Romā masonu ložu. Viņam piesprieda nāves sodu. Tomēr nesaprotamu iemeslu dēļ nāves sodu aizvietoja ar mūža ieslodzījumu. Viņa sievu nosūtīja uz klosteri.

Ja Kaliostro spējas pat viņa laikabiedri apšaubīja, tad Nostradamusa talantam, kura pareģojumi sniedzas līdz pat 3797 gadam, tic vēl joprojām. Kad inkvizīcija uzzināja, ka jaunais students – mediķis izrakstīja mirstošam zēnam recepti ar brīnumiedarbīgu līdzekli, kurš pāris dienās viņu piecēla kājās, Nostradamusu turēja aizdomās par sadarbību ar velnu. Naktī pie dziednieka ciemos atnāca inkvizitors, kuru ieraugot Nostradamus pateica: „Es redzu tev krūtīs sarkanu mirdzumu. Pēc septiņām dienām notiks tava Baisā tiesa”. Mūks šausmās aizmuka, precīzi pēc nedēļas, viņš nomira no sirdstriekas. Nostradamusam izdevās izmukt no visur esošās inkvizīcijas tālajā Francijas provincē un vēlāk iemantot pasaules slavu.

Nostradamusa laikabiedre, kuru ciemata iedzīvotāji sauca vienkārši par māmuļu Šipton, nekļuva pasaulslavena, acīmredzot, nobālot viņa slavas ēnā. Tomēr arī viņa nebija gluži parasta.

Vienkārša lauku sieviete, kura dzīvoja XVI gs., pareģoja sekojošo: „ Apkārt pasaulei cilvēku domas lidos ātrāk, nekā nomirkšķināsies acs... Caur augstiem kalniem lepni cilvēki izbrauks cauri. Kariete skries bez zirgiem; zem ūdens cilvēki staigās, brauks, gulēs un runās”.

Māmuļa Šipton jau agrā bērnībā bija ne tāda kā citi. Mājās visu laiku pārvietojās mēbeles, bet vienreiz, audžumāte atrada šūpuli ar mazulīti...kamīnā. Māte pat necerēja savu meitu izprecināt: nevienam nebija vajadzīga meitene ar līku degunu, šķību ķermeni un lielām izspiestām acīm. Tomēr, viņu apprecēja kaimiņu namdaris. Ciematā runāja, ka bez pieburšanas neiztika. Drīzumā māmuļu Šipton sāka pareģot nākotni visiem ciema iedzīvotājiem, bet kad viņas slava izplatījās – pat dižciltīgām personām. Pilsētas mēram viņa pareģoja nāvi no naža dūriena, Elizabetei I – uzkāpšanu tronī un bezlaulību, visai Londonai – mēri. Pati savu nāvi, nav grūti noprast, viņa arī pareģoja ar lielu precizitāti.

Jūlija Avdienko „ Aiz realitātes robežas”, Discovery, No7,2009